Mūsdienu medicīnas atbalstītas senas procedūras

Tādi tūkstošiem gadu seni paņēmieni kā ķīniešu homeopātija, holistiskās terapijas un rituālais šamanisms ir plaši atzīti kā pseidozinātne. Pretēji mūsdienu medicīnai, kurā pielietotās metodes ir zinātniski pamatotas, vairums seno procedūru balstās uz ticību neredzamām čakrām, enerģijām, gariem un citām metafiziskām parādībām, kādu esamība nav pierādāma laboratorijās. Tomēr, pēdējās desmitgades laikā, strauji augot interesei par senču medicīnu, zinātnieki, paturot atvērtu prātu, ir veikuši lielu daudzumu pētījumu, lai pārliecinātos par to efektivitāti. Pateicoties jaunākajām tehnoloģijām, mums tagad ir iespējams pētīt meditējošu un akupunktūras terapiju saņemošu cilvēku smadzeņu darbību, kā arī pārbaudīt citu procedūru ietekmi uz cilvēka ķermeni, par to lasiet vairāk credx.com.ua.

Viena no senču procedūrām, kas agrāk izsauca visdziļākos smīnus pētnieku sejās, ir sekli adatu dūrieni stratēģiskos punktos uz muguras un skausta, vai ķīniešu akupunktūras terapija. Pretstatā rietumu medicīnas simptomātiskajai ārstēšanai, senie ķīnieši uzskatīja, ka ir jāārstē nevis slimība, par kādu sūdzas pacients, bet nelīdzsvarotais ķermenis, jo šāds stāvoklis esot visu fizisko un garīgo kaišu pamatā. Tieši tādēļ, ka akupunktūras speciālisti apgalvo, ka, harmonizējot pacienta ķermeni, tie spēj izārstēt jebkuru kaiti, modernā medicīna uz to skatījās ar dziļu skepsi. Tomēr, vairāk nekā 3000 akupunktūru procedūru klīniskie pētījumi ir pierādījuši, ka tā atstāj pozitīvu un nozīmīgu iespaidu uz daudz un dažādām slimībām sirgstošiem pacientiem. Tiesa gan, akupunktūra viena pati nespējot izdziedēt smagas slimības, un tās lietošana tiek ieteikta tikai kā papildinājums tradicionālajai medicīnai. Vispozitīvākā akupunktūras ietekme ir tās lietošana kā pretsāpju līdzeklis, vairākiem onkoloģijas pacientiem, ar tās palīdzību, spējot pārtraukt lietot opiātu pretsāpju zāles.

Lai arī cilvēki praktizē meditāciju jau gadsimtiem ilgi, it īpašu austrumu kultūrās, tikai pēdējo gadu laikā tā ir pievērsusi zinātnieku uzmanību, it īpaši neiroloģijas laukā. Pētījumos ir pierādīts, ka meditācija vairo pacietību, pašvērtējumu, laimes un iekšēja miera sajūtu, bet mazina nosodījumu pret apkārtējiem, stresu, depresiju, vispārīgi uzlabojot meditētāju dzīves kvalitāti. Pagaidām interesantākos rezultātus izdevies novērot Zoranam Josipovičam no Ņujorkas Universitātes, kurš, 2011. gadā, ar magnētiskās rezonanses palīdzību, sekoja līdzi izmaiņām budistu mūku smadzenēs, tiem meditējot. Pētījuma gaitā atklājās, ka mūkiem, meditējot, izdodas norobežot atsevišķus smadzeņu reģionus, kas iepriekš tika uzskatīts par neiespējamu. Šie atklājumi varētu noderēt, ārstējot Alcheimera slimību, depresiju un autismu.

Hipnoze tiek plaši pielietota visā pasaulē, visbiežāk, lai ārstētu atkarības, fobijas vai palīdzētu zaudēt svaru. Hipnoze ir arī populārs skatuves priekšnesums un, stipri pārspīlējot tās iespējas, tikusi arī plaši apspēlēta popkultūrā. Iespējams tādēļ tā, zinātnieku aprindās, iemantoja neslavu kā burvju triks, kurā skatītāji, kuriem uz skatuves notiekošais tiekot pasniegts kā maģija, tiek vienkārši apmānīti. Tomēr 2007. gadā tika publicēti pētījuma rezultāti, kuri demonstrēja, ka hipnoze palīdz samazināt, pirms operācijām nepieciešamās, anestēzijas devu, kā arī atvieglot pacientu sāpes, atlabstot. Turklāt nesenāka pētījuma rezultāti, kurā tika apkopoti 57 no sāpēm cietošu pacientu magnētiskās rezonanses attēli pirms un pēc hipnozes, apstiprināja, ka hipnoze spēj ievērojami atvieglot pat ļoti spēcīgas sāpes arī bez jebkādas medikamentu palīdzības.